Franču filozofs Gabriels Marsels teicis - "Dzīve – tā nav problēma, kas jāatrisina, bet noslēpums, kuru var atklāt". Mana izpratne par psihoterapiju līdzinās ceļojumam, kurā psihoterapeits ir zinātkārs viesis klienta pasaulē, kuru izrādot klients pats labāk iepazīst no citu acīm un no sevis slēpto, un jaunatklāj savus resursus. Šāda sevis apzināšanās pakāpeniski palīdz uzlabot attiecības ar cilvēkiem, līdzsvarot uztraukumus, mazināt izmisumu, rast vairāk brīvības un atpazīt savu unikālo "es".

Filosofiju kā mākslu dzīvot es atradu eksistenciālās pieejas psihoterapijā ietvaros. Tā palīdz mācīties piedzīvot dzīvi tās skaistajās un arī nepatīkamajās izpausmēs. Psihoterapijas procesā bieži izgaismojas tādi fundamentāli jēdzieni kā nāve, trauksme, izvēles brīvība, atbildība, vaina, kuri lielākā vai mazākā mērā skar katru cilvēku. Tas nenozīmē, ka psihoterapeits pārstāstīs klientam kādas filozofiskas gudrības vai dos filosofijā balstītus padomus kā "pareizi" dzīvot. Drīzāk eksistenciālā pieeja psihoterapijā palīdz saglabāt jutību un redzīgumu klientam būtiskos dzīves aspektos, palīdzot klientam skaidrāk izprast savu unikālo dzīves skatījumu, un nezaudējot saikni ar ārējo pasauli rast iespējas un izdarīt izvēles.

Atšķirībā no koučinga, kurš vērsts uz izaugsmi, prasmju attīstīšanu, efektivitāti un dzīves kvalitātes uzlabošanu, manā izpratnē, psihoterapija vairāk ir par sevis, savas rīcības izpratni. Man patīk, kad klienti neapstājas pie ar koučinga metodēm sasniegtā, sajūsmina tie drosmīgie, kas vēlas virzīties dziļāk, pretī sev. Kopš 2022.gada esmu Institute of Humanistic and Existential Psychotherapy (Lietuvā) students un paplašinu izpratni par sevi, pasauli un veidiem kā varu būt noderīgs palīdzot maniem klientiem.